|
|
|
IGORS DIMITS |
 |
Born Riga, Latvia 1931
Arrived in Australia in March 1949. Qualified as an accountant,
now works as an artist. Has had photography exhibitions in
Melbourne in 1981, 1991 and Riga 1995, 1998, and exhibited
his pastels and paintings in group shows Melbourne 2006 and
Cesis 2007. Resides and works in Frankston South, Victoria,
Australia.
|
|
I have not practiced art - photography and pastel painting
professionally to derive income, yet art is as necessary for
me as food and air. Limited as to resources and not wishing
to become a "Sunday painter" I turned to photography.
Only in year 2006 I recommenced work in charcoal and pastel.
I find life too interesting to confine my art to any particular
subject matter. I am pleased to achieve a work which leads
the spectator to share the importance of my impressions. I
avoid for a photograph to imitate other art forms such as
graphics or painting. Amongst the photo artists my examples
would be Ansel Adams and my friend Gunārs Binde.
In other visual arts I identify best with artists whose work
still reflects some realism.
To assess an artist I like to see his drawings or sketches,
which help me to understand the artists thought processes.
Cezanne and Matisse impress me and as masters of pastel painting
I must not forget to mention Degas and Felicita Pauluka.
In my work I portray various subjects and if landscapes predominate,
it is because they are more accessible. Considering my age,
I doubt if I will engage in other painting media. Charcoal
and pastel appear sympathetic to my character. One day I might
even seriously return to photography.
|
|
Neesmu profesionāls mākslinieks nevienā no pielietotiem mākslas
veidiem - fotogrāfijā un pasteļgleznošanā, nepraktizējot tos,
kā ienākumu avotu, tomēr tie man šķiet tikpat nepieciešami
manai garīgai labklājībai, kā gaiss un ēdiens manai fiziskajai.
Kad iespēju trūkuma dēļ nevēlējos darboties "svētdienas
gleznotāja" līmenī, pievērsos fotogrāfijai. Tikai 2006.
gadā atsāku ogles un pasteļzīmēšanu. Dzīve ir interesanta,
tādēļ nepievēršos kādai ierobežojošai tematikai. Mani apmierina
radīt darbu, kurā skatītāju ievedu savu iespaidu attēlā un
viņš saprot šo iespaidu nozīmi līdzīgi kā es to esmu sapratis.
Fotogrāfijā izvairos lietot līdzekļus
ar kuriem tā kļūst kāda cita mākslas veida, grafikas vai gleznas
imitācija. Kā fotomākslas paraugus varētu minēt Anzelu Adamsu
un manu draugu Gunāru Bindi. Citā tēlojošā mākslā labāk identificējos
ar māksliniekiem, kuru darbos varu saskatīt kaut ko no reālas
tēmas. Iepazīstoties ar mākslinieku, vēlos redzēt viņa zīmējumus,
skices, kas man palīdz izprast mākslinieka domu procesu. Tēlojošā
mākslā patīk Sezāns un Matis un kā meistarus savā žanrā nevaru
piemirst Degā un Felicitu Pauļuku.
Savos ogles un pasteļzīmējumos apskatu
dažādus tematus un, ja tur vairāk ainavu, tad tas tikai tādēļ,
ka ainava bieži ir vispieejamākā. Ņemot vērā savus gadus,
laikam vairs nepievērsīšos citam gleznošanas veidam. Ogle
un pastelis liekas piemēroti manam temperamentam. Varbūt vēl
nopietni atgriezīšos arī pie fotogrāfijas.
|
|